Šeit nekad nebūs Krievija — var ņemt abreni sev pa piemiņu;
ir pēdējais brīdis šeit kaut ko labot: viena himna, viens karogs, viena valoda.
Šeit nekad nebūs Krievija — var ņemt abreni sev pa piemiņu;
ir pēdējais brīdis šeit kaut ko labot: viena himna, viens karogs un viena valoda.

Es neprasu daudz, tikai latvisku Latviju,
bet vide, kur mans dēls aug, diktē kaimiņu partija —
vai mēs esam viesi paša zemē? Ja vēl ne, tad drīz būsim, varu derēt.
Aģitācijas un kampaņas pret latviešu nāciju,
velkot paralēles ar mums un diskreditējot, vācot parakstus,
lai otra valoda būtu krievu; turpmāk svinēsim 9. maiju, bet ne Lāčplēša dienu. (Ko?)

Mani manā zemē sauc par gansu, viss ir kārtībā, vai arī es ko jaucu.
16. marta pikete, kad nolieku ziedus. Leģionāri pie Miltas — tā ir atceres diena,
Ģerboņa lente pie tē-kleļka? ar sirpu un āmuru neliecina par Latvijas piederību, itkā tā tam jābūt.
Un nevar būt nekādu “bet” — vai arī ziniet, kaut vai ziniet, ka pagalms nedeg vien, lai kā to gribiet.

Šeit nekad nebūs Krievija — var ņemt abreni sev pa piemiņu;
ir pēdējais brīdis šeit kaut ko labot: viena himna, viens karogs, viena valoda.
Šī nav naidu kurināšana, tikai propaganda — te nebūs solidaritāte,
jo vienmēr kāds to gadē, nebūs taisnība tik ilgi, līdz būs ko dalīt.

Otroru pilna Latvija, kas prot smadzenes pravīt: pa radio, tēvē, internets un žurnāli,
masa mediji tēmē augstāk, itkā mēs augtu purvā.
Nomelnošanas kampaņas — otram iebāst purnā un viss, lai dalītu sabiedrību pie vēlēšanu urnām.
Deputāti pārkāpj zvērestus, itkā tā būtu peļķe, kas viņus atbalsta;
Kremlis primāri ir nolikt neļķi, bet ja gribi integrēties, šeit ir jāzin valoda,
lai var progresēt un studēt un pēc tam iegūt arodu. (Jā), man nav spēka teikt vairs “nē”.
Nelikties neziņas par to, kas notiek apkārt.

Es esmu pilsonis un pastāvu par savu valsti; ja tu neesi vienaldzīgs, tad atdod arī savu balsi.

Tātad — šeit nekad nebūs Krievija; var ņemt abreni sev pa piemiņu;
ir pēdējais brīdis šeit kaut ko labot: viena himna, viens karogs, viena valoda.
Šeit nekad nebūs Krievija; var ņemt abreni sev pa piemiņu;
ir pēdējais brīdis šeit kaut ko labot: viena himna, viens karogs un viena valoda.



RAYS - PAR LATVISKU LATVIJU